profāns1
profāns -a, v.
profāne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
Piemēri«Esmu taču profāns glezniecībā. Maz ko jēdzu par kompozīciju, gaismēnām, krāsu ziedu, priekšplānu un līdzīgām lietām, kuras piemin, kad analizē gleznas.»
- «Esmu taču profāns glezniecībā. Maz ko jēdzu par kompozīciju, gaismēnām, krāsu ziedu, priekšplānu un līdzīgām lietām, kuras piemin, kad analizē gleznas.»
- Kritikas laukā nav vietas profāniem, šis darbs jāuztic stipriem, spējīgiem, teorētiski apbruņotiem darbiniekiem, kuri rūpīgi jāaudzina, jāsagatavo..
- Vīns tik vājš man nemaz neliekas, lai gan nekāds atturībnieks neesmu un gluži par profānu šajā jautājumā mani nosaukt nevar.
2.Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
Avoti: 6-2. sējums