projām
projām apst.
prom apst.
1.parasti savienojumā ar verba «būt», retāk «palikt», «tikt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
PiemēriBūt tālu projām no mājām.
2.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
PiemēriUn tad pienāk bridis, kad mēs saprotam: ziema ir projām, un pavasaris ir klāt!
3.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
PiemēriIet prom.
3.1.Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
PiemēriDzīt aitas projām.
4.savienojumā ar verbiem «skatīties», «raudzīties» u. tml. Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
PiemēriKrustmāte raugās projām, cauri [siltumnīcas] blāvajai polietilēna plēvei un, lūpas sakniebusi, klusē.
5.savienojumā ar priedēkļa verbu Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
PiemēriAizskriet projām uz mežu.
5.1.Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
PiemēriVienubrīd sirdi kāds atnesa man, otrubrīd - paņēma projām.
5.2.Pastiprina priedēkļa at- nozīmi.
Piemēri..Bet visus, ko nemīlēja, Tā [Zeme] atgrūda projām no sevis..
6.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
PiemēriAugusts izslaucīja visus apcirkņus, [graudus] maisos iekšā un uz Klidziņu prom.
7.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
PiemēriKarga: Vai dzirdat, ātri! Viņš nāk, viņš jūs še sastaps, - projām, projām!
7.1.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
PiemēriTādēļ projām skumību, bēdas! Strādāšu, centīšos, vēl man ir laiks..
8.Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
PiemēriPats dzīvojot nedēļām projām..
Avoti: 6-2. sējums