prokurators
prokurators -a, v.
1.vēst. Senajā Romā — provinces pārvaldnieks.
2.vēst. Senajā Romā — saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
3.vēst. Viduslaikos Rietumeiropā — kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
4.neakt. Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
Avoti: 6-2. sējums