Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prombūtne
prombūtne -es, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
PiemēriBezvēsts prombūtne.
Avoti: 6-2. sējums