prombūtne
prombūtne -es, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
PiemēriBezvēsts prombūtne.
- Bezvēsts prombūtne.
- Īrnieka pagaidu prombūtne neatbrīvo viņu no visu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto pienākumu izpildes..
- Brigādē atbraucu no rīta. Pa manu prombūtnes laiku te bija notikušas lielas pārgrozības..
- ..Jānis pēc vairāku dienu prombūtnes bija atgriezies pilsētā..
Avoti: 6-2. sējums