Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prominence
prominence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Izcils cilvēks. Arī izcilu cilvēku kopums.
Piemēri..komisija sastāv no militārām un politiskām prominencēm.
2.Izcila nozīme, nozīmība.
Avoti: 6-2. sējums