prosodija
prosodija -as, s.
1.val. Fonētisko parādību kopums — skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
PiemēriProsodijas atšķirības valodās.
1.1.parasti vsk. Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
2.literat. Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
2.1.parasti vsk. Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
Avoti: 6-2. sējums