prosodija
prosodija -as, s.
1.val. Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
PiemēriProsodijas atšķirības valodās.
- Prosodijas atšķirības valodās.
1.1.parasti vsk. Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
2.literat. Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
2.1.parasti vsk. Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
Avoti: 6-2. sējums