protestēt
protestēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Kategoriski iebilst (pret ko).
PiemēriProtestēt pret karu.
- Protestēt pret karu.
- Viņš gan mēģināja protestēt, bet priekšsēdētājs ledaini piezīmēja: «Pagaidi, tev neviens nav vārdu devis.»
- ..[ievainotais] savus kruķus aizsūtīja projām, likdams to vietā padot sev spieķi. Māsa drusku protestēja..
2.trans. Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
PiemēriTiesas spriedums stājas likumīgā spēkā.., ja tas nav pārsūdzēts vai protestēts.
- Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā.., ja tas nav pārsūdzēts vai protestēts.
3.trans.; neakt. Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
PiemēriProtestēt vekseli.
- Protestēt vekseli.
Avoti: 6-2. sējums