providence
providence -es, s.; parasti vsk.
Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem — augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
PiemēriŠinī brīdī vēlreiz atvērās [restorāna] āra durvis. «Nu, redzat, kur providence!» Niklāvs iesaucās neparasti skaļi. «Nebija laimes, bet tagad būs desmit latu.»
Avoti: 6-2. sējums