Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pseidotautisks
pseidotautisks -ais; s. -a, -ā
pseidotautiski apst.
1.Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
Piemēri..latviešu literatūrā pagājušā gadsimta 90. gados izvērsās asas cīņas starp divām literatūrām: progresīvo, pati esi tautisko un reakcionāro, pseidotautisko.
2.Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
Avoti: 6-2. sējums