Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
psihologs
psihologs -a, v.
psiholoģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Psiholoģijas speciālists.
PiemēriPsihologu pētījumi.
2.Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
PiemēriEsmu slikts psihologs, taču man šķiet - Indulis gaida, ka beigu beigās tomēr aicināšu viņu palikt.
Avoti: 6-2. sējums