puļķis
puļķis -ķa, v.
Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
PiemēriAizbāzt mucu ar puļķi.
- Aizbāzt mucu ar puļķi.
- Žuburains puļķis.
- Klētiņu viņš aizslēdza, mākslīgi izrobotu un izdobtu puļķi durvju caurumā iebāzis.
- Un viņš aizskrēja un atnesa ugunskokus: plāna koka šķilrņu ar dobumu vidū un koka puļķi ar asu galu.
- sal. Tūkums vispirms bij sācies locītavās ap kauliņiem. Nu visa pēda bij spīdīgi tukla, pirksti aiz tās rēgojās kā resni, strupi puļķi..
Avoti: 6-2. sējums