Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pundur-
pundur- salikteņu pirmā daļa; savienojumā ar lietv.
1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
PiemēriPundurbumbiere.
2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
PiemēriPundurautomobilis.
Avoti: 6-2. sējums