Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pundur-
pundur- salikteņu pirmā daļa; savienojumā ar lietv.
1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
PiemēriPundurbumbiere.
2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
PiemēriPundurautomobilis.
Avoti: 6-2. sējums