punduris
punduris -ra, v.
1.Pundurauguma cilvēks.
PiemēriVislielākais milzis [cilvēks] bijis 2,8 m augumā, vismazākais punduris 70 cm.
1.1.folkl. Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
PiemēriRūķīšus un pundurus pazīst pat vismazākais pasaku lasītājs un klausītājs.
2.Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
PiemēriPlūmes un persiki, potēti uz mazās ērkšķu plūmes, izaug tikai par punduriem.
2.1.ģen.: pundura, adj. nozīmē. Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
PiemēriBieži Latvijas PSR kultivē arī pundura mandeles.., ap 1 m augstu krūmu..
3.Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
PiemēriTā kādā 1962. gada rudens dienā Viktors pa logu ieraudzīja kaimiņu pagalmā mazu automobilīti. ..Tikai pašam kaut kā nebija izdevies aizbraukt uz Mežaparku un paskatīties, kā tad šis punduris īsti skrien.
3.1.Pundurzvaigzne.
PiemēriPie sarkanajām zvaigznēm pieder gan sarkanie punduri, gan sarkanās milzu zvaigznes..
Avoti: 6-2. sējums