purvājs
purvājs -a, v.
1.Purvaina vieta, teritorija. Arī purvs.
PiemēriAiz mājām sākās tāda kā pļava, kā purvājs, un uz katras sausākas druviņas tupēja siena šķūnītis.
1.1.pārn. Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriLaiks, ar svina svaru nosēdies pār dzīves purvāju, spieda augšup sagulsnējušos rāvas ūdeņus.
2.Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
PiemēriPurvājā pameža nav.
Avoti: 6-2. sējums