Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puscaurceļotājs
puscaurceļotājs -a, v.
puscaurceļotāja -as, s.; biol.
Tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju. guvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm).
PiemēriJūras salaka.. pieder pie salaku dzimtas. Tā ir puscaurceļotāja un pavasaros no jūras ienāk upju lejgalos nārstot.
Avoti: 6-2. sējums