Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
puscaurceļotājs
-a, v.
-as, s.; biol.
Tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju. guvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm).
PiemēriJūras salaka.. pieder pie salaku dzimtas. Tā ir puscaurceļotāja un pavasaros no jūras ienāk upju lejgalos nārstot.
Avoti: