Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puscilvēks
puscilvēks -a, v.
1.Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
Piemēri..ārsti baidās riska.. Kas tad ir vienkāršāk, jā gan - ņem tikai un griez nost, roka vai kāja, sāk, lai tikai cilvēks paliek dzīvs, vai viņiem daļa, ko šāds puscilvēks lai pēc tam pasaulē iesāk..
1.1.Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
PiemēriBezdarbīgs cilvēks ir tikai tāds puscilvēks.
2.mit. Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
PiemēriSensenos laikos radusies leģenda par mistisku būtni kentauru - puscilvēku, puszirgu..
Avoti: 6-2. sējums