Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusdienlaiks
pusdienlaiks -a, v.
1.Dienas vidus. Pusdiena [1] (1).
PiemēriOrmaniete taču sacīja, ka vīrs būšot mājā tikai ap pusdienlaiku. Tas būtu visagrākais divpadsmitos.
2.Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas.
PiemēriMāte ar grūtībām piecēlās, ar spieķa palīdzību aizkliboja līdz galdam: «Es vēl neesmu brokastojusi, bet, raugi, pusdienlaiks jau klāt.»
2.1.Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
PiemēriPusdienlaiks viņai sākās agrāk nekā man.
3.Diendusa.
PiemēriGulēt pusdienlaiku.
Avoti: 6-2. sējums