pusguļus
pusguļus apst.
Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
PiemēriOlga [slimniece] pat lūkoja piecelties no gultas, bet sabārta atlaidās atkal pusguļus.
- Olga [slimniece] pat lūkoja piecelties no gultas, bet sabārta atlaidās atkal pusguļus.
- Ieva atlaidās zālē pusguļus, atspiedās uz elkoņa un nopietni teica: «Man jums kaut kas jāsaka..»
Avoti: 6-2. sējums