puskails
puskails -ais; s. -a, -ā
puskaili apst.
1.Daļēji kails. Nepilnīgi apģērbies.
PiemēriPuskails bērns.
- Puskails bērns.
- Puskaili makšķernieki.
- Es stāvēju kāpņu telpā puskails - mugurā vienīgi sporta krekliņš un biksītes.
- ..īsās peldbiksītēs izmeties, bez krekla.. viņš dzina savu plato, dziļo vagu [kūdras purvā].. Pa labi un pa kreisi, visapkārt Žuburam, locījās tādi paši puskaili stāvi.
- Bibliotēkas istabā uz sienas bija uzgleznotas mūzas - puskailas sievietes..
1.1.Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
PiemēriGulēt uz puskailiem dēļiem.
- Gulēt uz puskailiem dēļiem.
2.Tāds, kam ir nepilnīgs apmatojums, apspalvojums.
PiemēriPuskaili putnēni.
- Puskaili putnēni.
- Impozantā figūra ar sirmām matu šķipsnām uz puskailās galvas iedvesa uzticību.
3.Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
PiemēriPuskailie ceļmalas alkšņi locījās skarbajā rudens vējā, un lapas krita un krita..
- Puskailie ceļmalas alkšņi locījās skarbajā rudens vējā, un lapas krita un krita..
- Auksts vējš dzina lapas pa gatvi un kratīja puskailo kastaņu zarus.
- Rudens saule spoži apmirdzēja retās, zeltītās lapas puskailajos kokos..
4.Tāds, kam ir niecīga augu sega. Tāds, kurā aug reti koki, krūmi.
PiemēriLiels, spožs mēness spīd pār puskailo stepi..
- Liels, spožs mēness spīd pār puskailo stepi..
- Mani satrauca siltais vakars, Priedes, liedags, puskailie skvēri..
Avoti: 6-2. sējums