puskails
puskails -ais; s. -a, -ā
puskaili apst.
1.Daļēji kails. Nepilnīgi apģērbies.
PiemēriPuskails bērns.
1.1.Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
PiemēriGulēt uz puskailiem dēļiem.
2.Tāds, kam ir nepilnīgs apmatojums, apspalvojums.
PiemēriPuskaili putnēni.
3.Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
PiemēriPuskailie ceļmalas alkšņi locījās skarbajā rudens vējā, un lapas krita un krita..
4.Tāds, kam ir niecīga augu sega. Tāds, kurā aug reti koki, krūmi.
PiemēriLiels, spožs mēness spīd pār puskailo stepi..
Avoti: 6-2. sējums