Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusklejotājs
pusklejotājs -a, v.
pusklejotāja -as, s.
Tas (tāds), kas samērā bieži maina apmešanās vietu (piemēram, par tautu, cilti).
PiemēriPusklejotājas ciltis.
Avoti: 6-2. sējums