Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusmīksts
pusmīksts -ais; s. -a, -ā
pusmīksti apst.
1.Vidēji mīksts.
PiemēriPusmīksts zīmulis.
  • Pusmīksts zīmulis.
1.1.Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
PiemēriKatru cietu krēslu var viegli pārvērst pusmīkstā, uzsienot uz tā sēdekļa paplānu spilventiņu.
  • Katru cietu krēslu var viegli pārvērst pusmīkstā, uzsienot uz tā sēdekļa paplānu spilventiņu.
  • Telpā bija moderni, tumši lakoti galdiņi un ar mākslīgo ādu pārvilkti pusmīkstie krēsli.
2.Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
PiemēriViņa norauj dažas [rudzu] vārpas un paberž saujā. Graudi ir zaļganpelēki un pusmīksti.
  • Viņa norauj dažas [rudzu] vārpas un paberž saujā. Graudi ir zaļganpelēki un pusmīksti.
3.Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
PiemēriPusmīksts cepetis.
  • Pusmīksts cepetis.
  • Kad gaļa pusmīkstā, pievieno [zupai] vispirms burkānus, tad kartupeļus..
  • Verdošā ūdenī liek noskalotus rīsus un vāra pusmīkstus..
  • Pusmīkstiem dārzeņiem pieliek ķimenes, eļļu.. un sautē mīkstus.
  • Pusmīksti vārītai olai baltums ir gandrīz savārījies, tas kļuvis bālgans un dzeltenums ir viegli sabiezējis, pusšķidrs.
Stabili vārdu savienojumiPusmīkstā ola.
Avoti: 6-2. sējums