pusmēms
pusmēms -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
Piemēri«Bet kā tu domā,.. ja Alvīte pieprasītu kādu [zemes] gabalu ..» - «Kā, Alvīte?» izbrīnījusies iesaucās Irma. «Kā tad tu viņai kurlai un pusmēmai ieskaidrosi tādu lietu?»
Avoti: 6-2. sējums