pusplauka
pusplauka -as, s.; parasti vsk.; parasti lok.: pusplaukā
Stāvoklis, kad (kas) ir daļēji izplaucis.
PiemēriBērzi Kalaču gatvē stāvēja, augstu izslējušies, lapas pusplauka tik caurspīdīgas un vārīgas, ka, šķita, neizturētu pat bites svaru..
Avoti: 6-2. sējums