pusriņķis
pusriņķis -ķa, v.
1.Viena no riņķa divām vienādajām daļām. Daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
PiemēriAprēķināt pusriņķa garumu.
- Aprēķināt pusriņķa garumu.
1.1.Tas, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses forma.
PiemēriMēness pusriņķis.
- Mēness pusriņķis.
- Sasēsties pusriņķī.
- Ginta nevērīgi atmeta ar roku. Plauksta aprakstīja pusriņķi.
1.2.ģen.: pusriņķa, adj. nozīmē. Tāds, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses ioima.
PiemēriPusriņķa kāpnes.
- Pusriņķa kāpnes.
Avoti: 6-2. sējums