pussēdus
pussēdus apst.
Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
PiemēriJānis lielāko tiesu nogulēja uz muguras mīkstajā sienā, bet lāgiem uzrausās pussēdus un, atbalstījis muguru pret bedres sienu, nodevās domām.
Avoti: 6-2. sējums