pussolis
pussolis -ļa, v.
1.Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
PiemēriViņš paspēra pussoli tuvāk un sniedza roku.
- Viņš paspēra pussoli tuvāk un sniedza roku.
- Mazākais.. jau paspēra pussoli uz Ģirta pusi, bet lielākais to aši aiz piedurknes atrāva atpakaļ..
- pārn. Jāiemācās iet savam līdzbiedram [dzīvesbiedram] pretī to pussoli, kas nepieciešams, lai saprastos ..>
- pārn. Dažs vainīgais spēj pareizi novērtēt savu rīcību, un tas jau ir pussolis ceļā uz labošanos.
- «Patiešām [kāds] kunkst!» Mārtiņš iztrūcies apstājās pussolī..
- Viņš [bēglis].. soļoja ātri, tikai šad tad pēkšņi pussolī sastingdams, aizturētu elpu ieklausoties naktī.
Stabili vārdu savienojumiApstāties (arī sastingt) pussolī.
- Apstāties (arī sastingt) pussolī — Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
1.1.pārn. Ļoti mazs attālums.
Piemēri..priekšnamiņš bija tikai pussoļa platumā.
- ..priekšnamiņš bija tikai pussoļa platumā.
Avoti: 6-2. sējums