pusviru
pusviru apst.
pusvirus apst.
pusvirā apst.; retāk
1.Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
PiemēriViņš redzēja, ka durvis stāv pusviru un gaismas svītra kā plats stars krīt uz gaiteņa grīdas.
1.1.Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
PiemēriAcis vaļā vien veras, un, zobus sakodis, viņš tās tur ciet. Pavisam ciet ne: kreisa acs viņam pusviru, nenovērsdamas vēro Emmas kundzi.
Avoti: 6-2. sējums