pusviru
pusviru apst.
pusvirus apst.
pusvirā apst.; retāk
1.Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
PiemēriViņš redzēja, ka durvis stāv pusviru un gaismas svītra kā plats stars krīt uz gaiteņa grīdas.
- Viņš redzēja, ka durvis stāv pusviru un gaismas svītra kā plats stars krīt uz gaiteņa grīdas.
- Vārti palika pusviru, un bija redzams, ka mājas pagalms pilns kareivju.
- «Aizver logu, Gunīt!» Logs patiesi stāvēja pusvirus, Gundega to aiztaisīja pavisam un aizkabināja āķīti.
- ..nekas te [kabinetā] nebija īsti ne aizvērts, ne noslēgts. Atvilktnes pusvirus, skapju durvis pusvirus..
1.1.Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
PiemēriAcis vaļā vien veras, un, zobus sakodis, viņš tās tur ciet. Pavisam ciet ne: kreisa acs viņam pusviru, nenovērsdamas vēro Emmas kundzi.
- Acis vaļā vien veras, un, zobus sakodis, viņš tās tur ciet. Pavisam ciet ne: kreisa acs viņam pusviru, nenovērsdamas vēro Emmas kundzi.
- Abas meitenes klausās [stāstījumu], acis iepletušas, Emmītei pat mute pusviru.
- Viņa guļ uz muguras,.. violetām lūpām, pusvirus plakstiem.
- Spilvanam acis bija pusvirā,.. viņš miegaini pavērās uz runātāju..
Avoti: 6-2. sējums