pārdomas
pārdomas -u, vsk. pārdomā, -as, s.
1.Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
PiemēriIegrimt pārdomās.
- Iegrimt pārdomās.
- Pārdomu brīdis.
- Dot mēnesi laika pārdomām.
- Izraisīt pārdomas.
- ..jo sarežģītāka kāda personība, jo vairāk un dziļāk tā pazīst vientuļo stundu sēkļus ar nežēlīgām pārdomām un nežēlīgu sevis izvērtēšanu.
- Sērpils un Sunākstes draudzes gans brīdi nogrima pārdomās: vagara vārdos kaut kāda daļa patiesības varbūt patiešām bija, bet savu lēmumu viņš grozīt negribēja.
- Tur [Narvā] pavadītais laiks māksliniekam sniedzis daudz jaunu iespaidu, kas viņu vedinājuši uz dziļām pārdomām.
- sal. Mirkli viņš stāvēja kā pārdomā. Tad beztrokšņa soļiem steidzās atdarīt [durvis].
2.Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
PiemēriUzrakstīt savas pārdomas.
- Uzrakstīt savas pārdomas.
- Te [rakstā] tikai izteiktas dažas pārdomas, kas radušās, lasot gan pašus daiļdarbus, gan to vērtējumus.
- Jāņa Sudrabkalna pārdomās un tēlojumos, viņa publicistikā atmirdz visi mūsu republikas novadi, atbalsojas daudzu rakstnieku balsis.
- Aprakstā ietverts daudz nopietnu pārdomu..
Avoti: 6-1. sējums