pārgriezt2
pārgriezt [pārgriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot pārdalīt.
PiemēriPārgriezt saiti ar nazi.
Stabili vārdu savienojumiKā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt).
1.1.Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
PiemēriPārgriezt kārbas vāku.
1.2.Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
PiemēriPārgriezt roku ar stikla lausku.
2.mil. Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
PiemēriNo priekšas uz aizmuguri tika padota ziņa, ka ceļu pārgriezis ienaidnieks.
3.parasti 3. pers. Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
PiemēriMammas asais mirklis vēl laikā pārgrieza Floras nevietā aizsākto runu..
3.1.Pēkšņi pārtraukt (klusumu) — par skaņām.
PiemēriKlusumu pēkšņi pārgrieza Miguela Moreno sīkā un skanīgā balss..
3.2.Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) — par gaismu.
PiemēriNaksnīgajās debesīs kustējās prožektoru zilganie asmeņi, pārgriezdami tumsu un žilbinādami acis.
Avoti: 6-1. sējums