Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārknābt
pārknābt parasti 3. pers., -knābj, pag. -knāba; trans.
1.Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
Piemēri..iečivinājās viešņa. «Es esmu no ķivuļu dzimtas.. Ziemā partieku no alkšņu un bērzu sēklām, nepeļu arī liepu sēklas, ja vien varu pārknābt cietās sēklas pogaļas.»
1.1.Knābjot ievainot.
PiemēriVanags viņam pārknābis pirkstu.
Avoti: 6-1. sējums