Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārkravāt
pārkravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
PiemēriAizgājusi tēva dzīvoklī, viņa pārkravāja grāmatas un atrada starp tām Ostrovska «Kā rūdījās tērauds»..
  • Aizgājusi tēva dzīvoklī, viņa pārkravāja grāmatas un atrada starp tām Ostrovska «Kā rūdījās tērauds»..
  • Siktars pārkravāja koferi un izlika uz guļvietas sārtus, dzeltenus, zilus un oranžus vīstokļus.
  • Meklējot vēl citus pagātnes lieciniekus, pārkravāju rakstāmgalda un skapja atvilktnes..
1.1.Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriTe [piestātnē] tiek pārkravātas visādas mantas gan no kuģiem, gan kuģos.
  • Te [piestātnē] tiek pārkravātas visādas mantas gan no kuģiem, gan kuģos.
Avoti: 6-1. sējums