Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārkravāt
pārkravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
PiemēriAizgājusi tēva dzīvoklī, viņa pārkravāja grāmatas un atrada starp tām Ostrovska «Kā rūdījās tērauds»..
1.1.Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriTe [piestātnē] tiek pārkravātas visādas mantas gan no kuģiem, gan kuģos.
Avoti: 6-1. sējums