pārkūpēt
pārkūpēt -kūpu, -kūpi, -kūp, pag. -kūpēju; intrans.
1.Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem). Nokūpēt.
PiemēriViss ciems pārkūp ar putekļiem.
2.parasti 3. pers.; reti Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
PiemēriRudzu ziedi jau pārkopēja.
Avoti: 6-1. sējums