Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārpildīt
pārpildīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
PiemēriKoncertzāle ir pārpildīta līdz pēdējai vietai.
1.1.Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) — parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
PiemēriVisa stadiona apkaime bija ļaužu pārpildīta, visi spiedās, pukojās, meklēja liekas biļetes.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
PiemēriAr sēnēm pārpildīts grozs.
2.1.Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
PiemēriPārpildīt veikalu ar sezonas precēm.
3.Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
PiemēriAsja ir skaistule, laikam tāpēc viņas parfimērijas sektors [veikalā] katru mēnesi pārpilda plānu.
Avoti: 6-1. sējums