Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārpūlēt
pārpūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
PiemēriPārpūlēt sirdi.
Avoti: 6-1. sējums