pārrunāt
pārrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
Piemēri..viņas sastapās kafejnīcā un īsi un lietišķi pārrunāja, kas kurai svarīgs atgadījies.
- ..viņas sastapās kafejnīcā un īsi un lietišķi pārrunāja, kas kurai svarīgs atgadījies.
- Viņš pārrunāja redzēto un izlasīto ar māti.
- Svarīgākās mācību un audzināšanas problēmas tiek pārrunātas pedagoģiskās padomes sēdēs..
- Kad visi jautājumi bija pamatīgi apskatīti un pārrunāti, sapulce galu galā nolēma pieņemt Aiva priekšlikumu.
1.1.intrans.
Piemēri..viņi brīdi pārrunāja par to, kā Andrs iekārtosies Vaineļos.
- ..viņi brīdi pārrunāja par to, kā Andrs iekārtosies Vaineļos.
- ..no agra rīta līdz vēlam vakaram daudz kas nāk priekšā, par ko jāpārrunā.
2.novec. Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
PiemēriTam [Andra tēvam] izdodas tas, ko es turēju par neiespējamu: pārrunāt Pūci, lai atlaiž savas bardzības upuri - mani - vaļā.
- Tam [Andra tēvam] izdodas tas, ko es turēju par neiespējamu: pārrunāt Pūci, lai atlaiž savas bardzības upuri - mani - vaļā.
- Roga gribēja iet uz māju, lai gan dārznieku pāris to visiem spēkiem centās pārrunāt un aizturēt..
- Es gan turējos pretī, ka man gluži vienalga, kādā krāsā manas krunkas, bet vai Paulīni jel viens cilvēks pārrunājis?
Avoti: 6-1. sējums