Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārsprāgt
pārsprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans.
1.Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
PiemēriCeļā pārsprāga automobilim riepa.
1.1.Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem).
Piemēri..kalnā pārsprāga bumba. Uz acumirkli krastā kādu vietu apgaismoja sārta liesma.
2.Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
Piemēri..treknajā zemē jāņogu krūmi kuploja tumši zaļi, un sarkanās ogas, šķita, teju, teju pārsprāgs pašas no savas sulas..
2.1.Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
PiemēriMan īkšķa locītavā pārsprāgusi sausā, biezā āda un pat daļa miesas, skaudri sāp.
2.2.pārn. Plaukstot atvērties (par pumpuriem).
Piemēri..liepām bija pārsprāguši pumpuri, un laukā spraucās gaišzaļganas, vārās lapiņas.
Stabili vārdu savienojumiNo (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt. No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt.
Avoti: 6-1. sējums