pārspīlēt
pārspīlēt -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
PiemēriPārspīlēt kāda vainu.
- Pārspīlēt kāda vainu.
- Pārspīlēt bērna apdāvinātību.
- Lauberts katru kustību [dejojot] pārspīlēja - lēca par augstu, griezās ļodzīdamies, it kā pasvītrodams, ka viņš visu dara ar humoru.
- Ko viņš rītā man teiks? Bet varbūt es visu pārspīlēju? Tīšām iztēlojos drūmākās krāsās, nekā ir?
- Man toreiz gadījās satikt dažus šā notikuma aculieciniekus, un esmu pārliecināts, ka viņi nekā nav pārspīlējuši.
1.1.intrans.
Piemēri..sievu mēles pārspīlē vienmēr.
- ..sievu mēles pārspīlē vienmēr.
Avoti: 6-1. sējums