pārtecēt2
pārtecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju; intrans.
1.Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriĀrgals viegli kā kāds zēns uz pirkstgaliem gar skatuvi pārtecēja zālei..
1.1.trans.
PiemēriNav jau tāda jumta, kuru nepārtecētu cielaviņa.
2.Teciņus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriKaķis pārtecēja mājās no lauka.
Avoti: 6-1. sējums