pārvaldnieks
pārvaldnieks -a, v.
pārvaldniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
PiemēriMinistru padomes lietu pārvaldnieks.
1.1.kap. Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
PiemēriFabriku pārvaldnieki zināja ļoti labi, kādas nodevas tie izspieda no jaunajiem..
1.2.vēst. Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
PiemēriNelielā attālumā dega mazāka uguns. Pie šīs sēdēja barons, mežkungs, muižas pārvaldnieks..
1.3.neakt. Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
PiemēriProvinces pārvaldnieks.
Avoti: 6-1. sējums