pārvaldīt
pārvaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
Piemēri..V. I. Ļeņins izstrādāja valsts pārvaldīšanas tādas formas un metodes, kas dod iespēju tautai pašai pārvaldīt valsti.
1.1.neakt. Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu).
PiemēriDobrudžu reiz pārvaldīja rumāņi, un rumāņu karaļi taisni te atraduši skaistu vietu, nosaukuši par «Kluso stūrīti»..
1.2.Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību. Saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
Piemēri..viņš [rakstnieks] ir padomju literātu vidū. Viņš izpilda visdažādākos uzdevumus: raksta, strādā, redakcijās, pārvalda rakstnieku pili Siguldā..
2.Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
PiemēriŠie meistari spoži pārvalda amatu, izprot Latgales keramikas stilu.
2.1.Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
Piemēri..jaunais komponists.. labi pārvalda instrumentāciju.
3.Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
PiemēriAktierim jācenšas sasniegt tādu meistarības pakāpi, lai pilnīgi pārvaldītu savu ķermeni, lai apziņa, nevis nejaušība noteiktu katru kustību.
4.Prast (valodu) tā, ka (tajā) var brīvi sazināties.
PiemēriViņš studēja senos un modernos klasiķus un mācījās svešas valodas.., pārvaldīja grieķu, latiņu, krievu, vācu, franču.. valodu.
Avoti: 6-1. sējums