pārķert
pārķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
PiemēriRipa [hokejā] jāpiespēlē [līdzspēlētājam] tā, lai pretinieks nevarētu to pārķert..
2.Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
PiemēriCeļot velēnu, pārķert lāpstas kātu tuvāk.
3.Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
PiemēriSkolotāja Zālīte, mūžam akurātā, pēkšņi pārķer [klavieru] taustiņus. Stīga atsaucas neparastā balsī; Zālīte samulst, pārķer atkal..
Avoti: 6-1. sējums