Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pēriens
pēriens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → pērt1.
PiemēriSaņemt pērienu par nedarbiem.
  • Saņemt pērienu par nedarbiem.
  • Mājās pārradāmies vēlu vakarā. Pērienu tomēr nedabūjām. Mēs nekad netikām pērti.
  • Velnu [zemnieku] barons jaunībā esot piesējis pie staba un tad ar ādas pātagu pats pēris par to, ka bez atļaujas viņa birzī sagriezis pirtsslotas. Pēc tā pēriena Vecais Velns veselu mēnesi neesot varējis sēdēt.
  • pārn. «Un tu pats arī!» Graudiene pacēla dusmu pātagu pret vīru, taču tam pēriens pagāja secen, jo pie durvīm kāds pieklauvēja.
2.Vienreizēja paveikta darbība → pērt2.
PiemēriJo karstāks gars [uz lāvas], jo straujāks pēriens, jo labāk. Taču karstums pieaug, slotas pieskārieni kļūst sāpīgi.
  • Jo karstāks gars [uz lāvas], jo straujāks pēriens, jo labāk. Taču karstums pieaug, slotas pieskārieni kļūst sāpīgi.
Avoti: 6-1. sējums