Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pētījošs
pētījošs -ais; s. -a, -ā
pētījoši apst.
pētošs -ais; s. -a, -ā
pētoši apst.
1.Divd. → pētīt.
2.Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
PiemēriPētījoši vērot.
  • Pētījoši vērot.
  • Pētījoši nolūkoties.
  • Pavisam negaidot istabā parādās maza auguma cilvēks sirmiem matiem, kalsnu seju un vērīgu, pētošu skatienu.
  • Iepazīstamies ar brigadieri. Gurskis skatās uz mums pētījošām, mazliet viltīgām acīm..
  • Harimens pētījoši apskatīja kurinātājus no galvas līdz kājām.
Avoti: 6-1. sējums