pļerkšķēt
pļerkšķēt pļerkšķu, pļerkšķi, pļerkšķ, pag. pļerkšķēju
pļerkšēt pļerkšu, pļerkši, pļerkš, pag. pļerkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriPļerkšķēja taures.
Avoti: 6-2. sējums