rācenis
rācenis -ņa, v.
1.Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
PiemēriRāceņu baltenis.
Stabili vārdu savienojumiLauka rācenis. Lopbarības (arī lopu) rāceņi.
1.1.Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
PiemēriVārīt rāceņus.
2.apv. Kartupelis.
PiemēriRāceņus, ko skolā māca saukt par kartupeļiem, - tos varēja.. apēst līdz pēdējai drupačai..
Avoti: 6-2. sējums