rātns
rātns -ais; s. -a, -ā
rātni apst.
1.Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
Piemēri..Pēterītis ir rātns, prot koncentrēties, spēj ilgi un mierīgi darboties savā nodabā ar kādu rotaļlietu.
- ..Pēterītis ir rātns, prot koncentrēties, spēj ilgi un mierīgi darboties savā nodabā ar kādu rotaļlietu.
- Zēni vakaros pārradās pirmie, draiskuļojās un klaigāja pa sētu, kamēr pārnāca māte.. Tad viņi pēkšņi kļuva rātni.. un sāka mācīties.
- ..Mārīte cenšas būt ļoti, ļoti rātna, cenšas māmiņai pretī nerunāt..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSkolēni izturas rātni.
- Skolēni izturas rātni.
1.2.Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
Piemēri«Gotiņas mīļās, esiet nu rātnas, esiet paklausīgas! Atļaujiet man jūs izslaukt..!» es viņas labināju..
- «Gotiņas mīļās, esiet nu rātnas, esiet paklausīgas! Atļaujiet man jūs izslaukt..!» es viņas labināju..
- Svītrainie Usūrijas milzeņi - pustonnu smagie zvēri - rātni un paklausīgi staigāja pa tievu kārti..
2.Tāds, kas nav pārgalvīgs. Arī mierīgs, pieklājīgs.
Piemēri«Ja tu gribētu.. Es no visas tiesas kļūtu rātns, cik vien rātns cilvēks var būt. Nepļēgurotu..»
- «Ja tu gribētu.. Es no visas tiesas kļūtu rātns, cik vien rātns cilvēks var būt. Nepļēgurotu..»
- Tagad viņš bija kļuvis rātns, strādāja Rīgā, par plēšanos ar priekšniekiem vairs nedomāja.
- Šī sieviete bija velnišķīgi skaista un iekārojama. Valters noliecās un noskūpstīja viņai pieri. «Valter, jūs taču solījāties būt rātns!»
- pārn. ..ūdeņi šeit [līcī] rātni pat vētru laikā.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRasa bija izārdījis viņas kluso laimi. Agrāk viņas domas bija mierīgas, rātnas..
- Rasa bija izārdījis viņas kluso laimi. Agrāk viņas domas bija mierīgas, rātnas..
- ..acīs [Jorenam] dzirksteļoja cieta griba, bet mute piespiezdamās teica ļoti rātnus vārdus.
Avoti: 6-2. sējums