rātns
rātns -ais; s. -a, -ā
rātni apst.
1.Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
Piemēri..Pēterītis ir rātns, prot koncentrēties, spēj ilgi un mierīgi darboties savā nodabā ar kādu rotaļlietu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSkolēni izturas rātni.
1.2.Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
Piemēri«Gotiņas mīļās, esiet nu rātnas, esiet paklausīgas! Atļaujiet man jūs izslaukt..!» es viņas labināju..
2.Tāds, kas nav pārgalvīgs. Arī mierīgs, pieklājīgs.
Piemēri«Ja tu gribētu.. Es no visas tiesas kļūtu rātns, cik vien rātns cilvēks var būt. Nepļēgurotu..»
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRasa bija izārdījis viņas kluso laimi. Agrāk viņas domas bija mierīgas, rātnas..
Avoti: 6-2. sējums