rējiens
rējiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņa → riet.
PiemēriStirnu buka rējiens.
- Stirnu buka rējiens.
- Tumšā rudens naktī mūs atmodina Bobja rējieni, smilkstieni, kaucieni.
- Kad lapsa jūt kaut ko aiz domīgu, tā apsēžas un rej. Rējieni atkārtojas ik pēc 10-15 sekundēm, tie ir garāki nekā sunim un atgādina aizsmakušu kliedzienu.
- pārn. Šāviens [frontē]. Tas pats spalgais, nežēlīgais ienaidnieka lielgabala rējiens. Lādiņš svilpodams raujas šurp.
Avoti: 6-2. sējums